Saldāka par cukuru

Stēvija ir interesants augs, jo ir līdz pat 300 reizēm saldāks par cukuru! Ja daudzviet pasaulē to plaši lieto uzturā, jo īpaši cukura diabēta pacienti, tad Eiropas Savienībā (ES) speciālisti vēl nav pārbaudījuši, vai tiešām tam ir tikai pozitīva ietekme. Tāpēc atbilstoši 1997. gada regulai Nr. 258/97, šim augam piešķirts jaunās pārtikas statuss, kas praksē nozīmē aizliegumu tirgot stēviju ES robežās kā pārtikas produktu, vai pārtikas produktam līdzīgu preparātu. Tas gan nenozīmē, ka to nevar iegādāties – Latvijā garšvielu veikalos un dažādās Interneta bodēs var nopirkt gan kaltētas stēvijas lapas, gan koncentrātu un tabletes, ko pie tējas un kafijas lietot.

Kāpēc nav salds?!

Daudziem šogad nācies „iepirkties” vietējos tirgos ar stēvijas stādiem. Kopumā stēvijām ir vairāki paveidi, un tikai vienu no tiem var izmantot pārtikā un tas patiešām ir daudzreiz saldāks par cukura. Tā ir Stevia Rebaudiana (skat. attēlu). Citi stēvijas veidi nav saldi, un par to lietošanu pārtikā nav informācijas. Ļoti viegli ir pārbaudīt, vai tirgotājam ir īstā stēvija – palūdziet vienu lapiņu pagaršošanai. Ja tā ir salda, viss kārtībā. Un neticiet pārdevēju apgalvojumam, ka stēvija vēlāk, pēc ziedēšanas paliks salda. Īstā stēvija ir salda līdz ar pirmo iznākušo lapiņu. Un parasti iesaka neļaut augam ziedēt, tad lapiņas ir saldākas un augs spēcīgs, jo ziedos tas atdod daudz spēka (visbiežāk gan stēvija zied, kad tai nepatīk augšanas apstākļi – pods par mazu, netiek dots mēslojums, telpā ir sauss gaiss, u.c.). Ziediņi ir jāizkniebj, un arī tie ir ļoti saldi.

Otrs iemesls, kāpēc lapiņas vairs nav tik saldas, ir gadalaiku maiņa. Rudenī un ziemā, kad augam uz palodzes ir maz dienas gaismas, saulīte reti spīd un arī siltums ir minimāli, lapiņas garšo savādāk. Pagaršoju savu stēviju, kas pašlaik ir apgriezta un pārziemo uz palodzes, un secināju, ka patiešām – lapiņas ir minimāli saldas. Grūti pēc garšas bez laboratoriskiem pētījumiem noteikt salduma samazinājumu – bet vidēji tas varētu būt par 50%.

Citāds saldums

Cilvēki, kas izlasa rakstus par stēviju, bieži vien ar skubu cenšas to iegādāties, jo domā, ka tagad tik sāksies ekonomija – nevajadzēs vairs iegādāties cukuru, turklāt arī veselība uzlabosies, jo stēvija ir ārstnieciska, bet cukurs veselību nudien neuzlabo, īpaši, ja tiek lietots pār mēru. Silts ieteikums – vispirms rodiet iespēju pagaršot šo interesanto augu. Tā saldums ir ļoti specifisks, pie tā jāpierod. Stēvija ir tik stipri salda, ka mūsu garšas kārpiņas uz šo saldumu reizēm ļoti dīvaini noreaģē – vienam liekas ar rūgtenu piegaršu, citam garša ir salkana, taču tikpat daudziem tā šķiet ļoti patīkama. Esam ļoti pieraduši pie baltā cukura salduma, tāpēc sākumā ēdieniem ar pievienotām stēvijas lapiņām garša var likties nepieņemama. Risinājums? Jo aromātiskāks ēdiens ar bagātīgu garšas buķeti, jo mazāk jutīsiet stēvijas specifisko garšu. Jāatrod receptes, kurām ir bagātīgs pielietotu garšvielu klāsts, un tā pamazam arī pieradīsiet pie stēvijas saldās garšas. Tam vajadzīgs laiks.

Kā lietot?

Stēvija nav kaut kā īpaši jāsagatavo lietošanai. Izžāvējiet lapiņas noēnotā vietā ar labu gaisa cirkulāciju un salieciet tos hermētiskā traukā, lai netiek klāt mitrums. Lapiņas nevar žāvēt strauji uz plīts vai radiatora, tad tās paliek brūnganas un vairs negaršo labi.

Pulverīti var saberzt vai samalt kafijas dzirnaviņās. Uz tējas krūzi (200 ml) rēķina, ka nepieciešams ¼ tējkarotes pulvera. Bet cilvēkiem jau vajadzība pēc salduma atšķiras. Tas ir tikai aptuveni. Var pie tējas lietot arī veselas, nesaberztas lapiņas, tad tikai grūtāk devu dozēt. Var dažas stēvijas lapiņas apliet jau kopā ar zāļu tēju un atstāt uz 5 minūtēm ievilkties. Raksta autore novērojusi, ka parasti pietiek ar divām mazām svaigām lapiņām uz tējas krūzi (200 ml).

Pie kafijas stēvija garšo ļoti interesanti. Ir cilvēki, kas saka, ka vairs nejūt kafijas garšu, dažiem tā liekas rūgtena. Viss atkal atkarīgs no dozēšanas – ir jāeksperimentē un jāatrod sev piemērotais saldinātāja daudzums, cukuru arī taču vienam vajag pus tējkaroti, citam divas uz krūzīti kafijas.

Stēviju var izmantot arī kūku un kēksu cepšanā un pat krājumiem ziemai. Ir izpētīts, ka šim augam ir arī konservējošas īpašības. Stēvijas audzētāji iemanījušies pagatavot gan kompotus, gan ievārījumus. Var izmantot gan lapu pulveri, gan svaigus stēvijas zariņus. Pasterizēšanas laikā pat nedaudz samazinās stēvijas specifiskā garša. Vienīgi receptes grūti iedod, jo lapiņām saldums mazliet atšķiras. Ir jāgaršo sīrups, ar kuru pārliesiet kompotu, vai ievārījums, kuru vārīsiet.

Jāpiebilst, ka ievārījumi sanāk diezgan šķidri, tāpēc ieteicams tiem pievienot pektīnu, agaru vai želatīnu. Pietiek, ja ogām pieliek stēvijas lapiņas (aptuvenā attiecība: uz litru ogu ½ tējkarote lapu pulvera), ievārījumu pavāra 20 minūtes, beigās pievieno, piemēram, agaru, pavāra vēl 2 – 3 minūtes un liek tīrās burciņās. Jārēķinās, ka, piemēram, ābolu – ķirbju vai dzelteno plūmju ievārījumam stēvijas lapiņas dos zaļganīgi pelēcīgu nokrāsu. Tādā ziņā vieglāk un ērtāk ir izmantot jau gatavos stēvijas koncentrātus, kuriem nav specifiskās garšas un kurus ir ļoti viegli dozēt. Piemēram, uz litru burku kompotam vajag tikai naža gala stēvijas rebaudiozīda koncentrāta. Lai būtu ērti dozēt, šim koncentrātam nāk līdzi mērkarote, kas atbilst 40 gramiem cukura.

Der zināt

Ar stēviju ēdienu tikpat kā nav iespējams pārsaldināt – kad pievienots par daudz saldo lapiņu, ēdienam paliek rūgta piegarša.

Uzziņai

Gatavos stēvijas koncentrātus var iegādāties www.natura.lv, www.stevija.lv, garšvielu veikalā „Gafū”, daudzu pilsētu Diabēta biedrībās, eko veikalos.