Mums liekas, ka sukādes - tas ir ļoti veselīgi un vērtīgi.. arī šajā lauciņā ir daži "bet". Lielākoties visi lielie ražotāji ogas vai augļus sukāžu sagatavošanas procesā sasaldē. Tādā veidā tiek pārplēstas ogu vai augļu šūnas, un tajās kvalitatīvi var iesūkties cukurs, ogas vai augļi paliek mīksti un sulīgi, nevis žāvēšanas procesā saraujas čokurā. Turklāt sasaldēšana notiek nevis -18 (saldētavās ir lielākoties šāda temperatūra), bet gan aptuveni -10 grādu temperatūrā. Novērots, ka pie temperatūras -18 vairs neiznāk tik kvalitatīvs produkts. Pat ķirbju gabaliņi pirms sukāžu pagatavošanas tiek sasaldēti. Žāvēšana lielākoties notiek aptuveni + 50 grādu temperatūrā, reizēm pat augstāk. Līdz ar to jāsaka, ka produkta uzturvērtība tomēr tiek ievērojami pazemināta. Viens, kad sagriežat svaigas ogas, pārkaisāt ar cukuru un pēc tam mērenā temperatūrā (+30 ... + 40 grādos) vienmērīgi izžāvējat. Pavisam cits, kad oga vai auglis jau izgājis sasaldēšanas procesu, tad atkausēšanas, pēc tam vairākas diennaktis stāvējis cukura sīrupā, lai vēlāk tiktu ar lielu jaudu izžāvēts. Protams, tas ir veselīgāk, nekā bērnam dot krāsainās konfektes ar E-vielu birumu, bet runāt par to, ka šādā sukādē, kas izgājusi tik garu apstrādes procesu, ir milzum daudz vitamīnu un citu vērtīgu vielu, tomēr nevar. Risinājums – pašai mājās gatavot sukādes.
Lai pagatavotu dižbrūkleņu sukādes, ogām jābūt cietām, ja tās ir gatavas un mīkstas, nebūs iespējams pārgriezt uz pusēm (dižbrūklenēm ir tik cieta miziņa, ka tai cauri cukurs neizsūksies, kaltēšanas procesā tās piepūtīsies un paliks mīkstas, nevis izkaltēsies). Ja negribas griezt uz pusēm, ogas vismaz jāsadursta ar adatiņu.
Kad stingras ogas pārgrieztas uz pusēm un apkaisītas ar cukuru (uz kilogramu ogu ņem 400 – 450 gramus cukura), tās noliek vēsā vietā uz 2 – 3 diennaktīm, lai dižbrūklenes sasulojas. Šajā laikā ogas pārstrādā saharozi, un viss cukurs ir pārvērties glikozē un fruktozē, kas daudz vieglāk tiek uzņemts organismā nekā saharoze, un varētu teikt, ka iegūtais sīrups ir daudz veselīgāks. Pēc tam ogas nokārš un žāvē 40 – 45 grādu temperatūrā aptuveni vienu diennakti. Savukārt sīrupu uzkarsē līdz + 75 – 80 grādu temperatūrai, salej sterilās pudelēs un novieto pagrabā. Ziemā no tā iznāk gards dzēriens. Šādi var pagatavot sukādes arī no āboliem, krūmcidonijām, bumbieriem, rabarberiem, ķirbjiem, pīlādžiem, ķiršiem un citām ogām un augļiem. Galvenais ir sukādes nepārkaltēt, jo tad, ja nav iepriekš sasaldētas, tās lielā temperatūrā ātri saraujas čokurā un paliek cietas.
Dažas idejas iedvesmai:
o Gatavojot ķirbju sukādes, jāliek klāt citrona sula vai citronskābe un kādu kanēļa standziņu, jo vieni paši tie iznāk ar neizteiksmīgu garšu, turklāt ķirbji jāgriež diezgan lielos gabaliņos (piemēram, 4 x 4 cm un 2 cm biezumā), jo žāvējot tie ļoti saraujas.
o Gardi iznāk, ja izžāvē kivi, melones, hurmu – tās nevajag kaisīt ar cukuru vai turēt cukura sīrupā – sagriež plānās (5 – 6 mm) šķēlītēs un liek žāvēties + 45.. + 50 grādu temperatūrā. Pēc diennakts jau iznāk garda uzkoda, ko paņemt līdzi uz darbu vai bērnam iedot uz skolu.
o Interesantas sukādes sanāk no burkāniem. Tos nomizo, sagriež gabaliņos un izvāra gandrīz mīkstus. Tad vismaz diennakti patur cukura sīrupā (500 g ūdens, 500 g cukura), kam pievienota nedaudz citronskābe vai citrona sula. Var turēt cidoniju vai dzērveņu sīrupā, tad garša būs vēl interesantāka. Pēc tam izžāvē aptuveni + 45 grādu temperatūrā.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru